Vēl piektdien no rīta, kas bija pēdējā diena, kad visu ministriju un to padotībā esošo valsts iestāžu mājaslapās bija jāparādās atklātai un viegli saprotamai informācijai par tēriņiem, darbinieku skaitu un atalgojumu, praktiski nevienā iestādē tas nebija izdarīts. Izņēmums bija Iekšlietu ministrija, kas informāciju bija ievietojusi jau pirms pāris dienām.

Līdz dienas beigām ministriju mājaslapas cita pēc citas papildinājās ar atsevišķām sadaļām par budžeta izdevumiem nozares pārvaldes vajadzībām. "Atgādinām, ka šodien ir pēdējā diena un vēl ir laiks informācijas sagatavošanai un ievietošanai," šādu atbildi Neatkarīgajai sniedza lielākajā daļā ministriju. Tiesa, saskaņā ar Ministru prezidenta rīkojumu (parakstīts 30. jūnijā) ministrijām un to padotības iestādēm līdz 31. jūlijam bija jānodrošina, lai to mājaslapās tiek publicēta informācija par budžeta izdevumiem un nodarbināto skaitu, turklāt viegli saprotamā valodā. Valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne skaidro, ka tas darīts, lai informētu sabiedrību par valsts budžeta izdevumiem, ietaupījumiem un budžeta veidošanas laikā pieņemtajiem lēmumiem, raksta NRA.lv

Pats premjers par savu rīkojumu sacījis: "Atklāta informācija par to, kā savus izdevumus samazina valsts sektors, šajā laikā ir objektīvi nepieciešama un pamatota prasība. Ja tiek samazinātas pensijas un sociālie pabalsti, tad arī ikvienas valsts iestādes tēriņiem un izdevumu samazinājumiem ir jābūt pieejamiem ikvienam iedzīvotājam."

Izpētot to ministriju un citu valsts iestāžu atskaites, kuras vakar pēcpusdienā tika publiskotas, tomēr neradās skaidrība vai izpratne, kā veidojas ministriju darbinieku atalgojums, cik viņi patiesībā saņem un vai tiešām valstī ir īstenots taupības režīms, samazinot algas un optimizējot darbinieku skaitu.

Vairākās ministrijās no šā gada sākuma vai no jūnija, tas ir, pēc otrajiem budžeta grozījumiem, vairs nav amatpersonu, kas saņemtu algu virs 2500 latiem pirms nodokļu nomaksas. Tāpat ir samazinājies darbinieku skaits, kas saņem algu 2000–2500 latus, kā arī to darbinieku skaits, kuri saņem 1500–2000 latus mēnesī. Piemēram, Finanšu ministrijā šā gada sākumā bija 22 darbinieki ar šādu atalgojumu, bet no jūnija – 11. Arī Veselības ministrijā vēl šā gada sākumā bija 16 darbinieki, kuri uz papīra saņēma algu 1500–2000 latus (tagad trīs), bet 22 darbinieki pašlaik saņem algu no 1000 līdz 1500 latiem. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā, par kuras reorganizācijas nepieciešamību daudz diskutēts, lielākā daļa darbinieku saņem algu no 500 līdz 1000 latiem (133), taču deviņiem darbiniekiem alga ir no 1000 līdz 1500 latiem. Lielākoties visās iestādēs vairākums darbinieku saņem algu no 500 līdz 1000 latiem pirms nodokļus nomaksas.

Izpētot darbinieku skaitu, nav vērojamas būtiskas izmaiņas, proti, darbinieku skaits nav būtiski samazināts. Vidēji ministriju darbinieku skaits samazināts par 20 darbiniekiem, bet dažās iestādēs darbinieku skaits pat ir palielinājies vai palicis tāds pats, piemēram, Pārtikas un veterinārajā dienestā. Darbinieku skaits palielinājies arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM). Šim gadam bija plānoti 197 darbinieki, pēc pirmajiem valsts budžeta grozījumiem to skaits saruka līdz 168, bet kopš jūnija RAPLM ir 192 darbinieki. Ministrijā skaidro, ka darbinieku skaita palielināšana ir saistīta ar e-lietu sekretariāta pievienošanu. Tikai vienam RAPLM darbiniekam – valsts sekretārei – alga ir no 2000 līdz 2500 latiem, trim darbiniekiem alga ir no 1500 līdz 2000 latiem, 48 darbinieki saņem no 1000 līdz 1500 latu algu, bet 129 – no 500 līdz 1000 latiem. 11 valsts sekretāres vietnieku palīgi, šoferi, vecākie lietveži un referenti saņem 300–500 latu algu. Arī Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku skaits palielinājies par 20 darbiniekiem, bet arī šai ministrijai ir pievienota sporta pārvalde, un tā pārņēmusi atsevišķas funkcijas no likvidētās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas. Kopumā šādi pārskati neļauj izvērtēt reālo situāciju, kā veikta pārvaldes optimizācija.