ASV dolārs turpina zaudēt pasaules uzticību. Valstis ar attīstošos ekonomiku kā vienas no pirmajām sākušas šaubīties par to, ka amerikāņu valūta ir tikpat spēcīga, kā agrāk, tādēļ tās pēdējo sešu mēnešu laikā aktīvi samazinājušas dolāru daļu savās valūtas rezervēs.

Centrālās bankas baida ASV ārējais parāds, kurš jau sasniedzis gigantiskus apmērus un turpina palielināties, atzīmē eksperti no “Goldman Sachs”.  Visticamāk, ka dolāra vērtība turpinās slīdēt lejup.

“ASV dolāra kā pasaules rezerves valūtas pievilcība krītas,” atzīmē bankas analītiķi.  Valstu ar strauji attīstošos ekonomiku centrālo banku vadītāji jau ir pieņēmuši stratēģisku lēmumu samazināt dolāru daļu savās rezervēs, paskaidro pētījuma autori.  Ja pēdējos piecos gados dolāru daļa ši valstu zelta un valūras rezervēs pārsniedza 60%, tad tagad šis rādītājs nokrities līdz 57,5%. 

Ķīna un Krievija cenšas saprast, vai dolārs 2010. gadā būs spējīgs saglabāt savas kā pasaules dominējošās rezerves valūtas statusu, ņemot vērā patlabanējo gigantisko un aizvien pieaugošo ASV valsts parādu, teikts „Goldman Sachs” apskatā. (Piemēram, Krievijas starptautisko rezervju struktūrā dolāru ir aptuveni 47%, eiro – aptuveni 41%, bet vēl 10% ir sterliņu mārciņu.)

Kā norāda analītiķi, vienlaikus ar ASV ārējā parāda palielināšanos krītas šīs valsts valūtas vērtība. Kopš 1999. Gada dolārs ir zaudējis 22% savas vērtības attiecībā pret grozu no septiņām pasaules vadošajām cietajām valūtām.

Pēc Starptautiskā Valūtas fonda novērtējuma, pēdējā finanšu gada laikā pasaules ekonomikas palielinājušas savas valūtas rezerves par 4,7% - līdz 7,5 triljoniem, pārrēķinot ASV dolāros. No minētās summas 4,8 triljoni dolāru ir attīstošos valstu rezerves. Vienlaikus dolāru daļa šajās rezervēs ir jūtami samazinājusies, atzīmē „Goldman Sachs”.

Bažas par ASV budžeta „trauslumu” kopumā un dolāru atsevišķi vairakkārt izteikusi Ķīna. Pēdējā ir lielākā investore ASV ekonomikā, un valsts rīcībā ir amerikāņu parādsaistības par 800 miljardiem dolāru. Tieši šī iemesla dēļ Pekinu tā satrauca ASV valdības veiktā milzīgu līdzekļu iepludināšana finanšu sektorā, kas noveda pie ievērojama deficīta.

Kopš 2001. gada ASV valsts parāds ir palielinājies vairāk nekā divas reizes dēļ recesijas, vairākkārtējās nodokļu pazemināšanas un kariem Irākā un Afganistānā. Šajā sakarā jaunus neparedzētus ASV izdevumus skeptiķi nosauca par pilnīgu neprātu. 

Tomēr decembrī ASV Kongresa Pārstāvju palāta, bet pēc tam arī Senāts atbalstīja valsts parāda palielināšanu vēl par 290 miljardiem dolāru, palielinot parāda kopsummu līdz 12,4 triljoniem dolāru.

Šiem līdzekļiem jāatbalsta ASV ekonomika divu mēnešu laikā. Jautājums par to, kas atbalstīs ASV ekonomiku un dolāru pēc šī termiņa beigām, šobrīd nav atbildēts. Gadījumā, ja ASV valsts parāds turpinās pieaugt, amerikāņu valūtas vērtība turpinās kristies. Līdz ar to pasaules galvenās rezerves valūtas drošība, visticamāk, atradīsies zem lielas jautājuma zīmes, noslēdz analītiķi.