FKTK vadītājam varētu nākties pamest amatu

Latvijas iestāšanās sarunām par dalību Ekonomiskās Sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD jābūt pabeigtām līdz martam. Taču tam patraucēt varētu nepietiekama banku uzraudzība. Tā Latvijā bijusi tik vāja, ka starptautiskie naudas atmazgātāji mūsu bankās varējuši darboties netraucēti, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pēdējo pāris mēnešu laikā Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija sākusi piemērot apjomīgus sodus bankām. Privātbankai, kas bija iesaistīta Moldovas banku apzagšanā, atcēla valdes locekļus un uzlika 2 miljonu eiro sodu. Savukārt Trasta komercbankai ierobežojusi naudas plūsmas.

Tomēr šī rīcība sekoja jau pēc asā un principālā formā uzrakstīta OECD ekspertu ziņojuma. Tajā minēts, ka Latvijā bankas līdz šim uzraudzītas vāji. Galvenais atbildīgais par banku uzraudzību pēdējos trīs gadus ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis. Iespējams nākamnedēļ viņam vajadzēs amatu atstāt, vēsta raidījums.

Latvija ir viens no pasaules finanšu centriem. Banku sektorā runā, ka caur Rīgu apgrozās 1% no visiem apgrozībā esošajiem ASV dolāriem. Mūsu bankas iecienījuši arī starptautiskie naudas atmazgātāji.

Moldovas ielās pērnā gada maijā nerimās iedzīvotāju protesti. No valsts bankām bija pazudis 1 miljards dolāru, izraisot nacionālās valūtas devalvāciju. Kā atklāja ASV pētniecības birojs Kroll, liela daļa šīs naudas aizplūda uz ofšoriem caur trim Latvijas bankām – Privatbank, Latvijas pasta banku un Aizkraukles banku. Šo darījumu dēļ Finanšu un kapitāla tirgus komisija Ukrainas pilsoņu kontrolētajai Privatbankai uzlika 2 miljonu eiro sodu un nomainīja visus valdes locekļus. Pasta bankai un Aizkraukles bankai sodi nav piemēroti.

Arī iepriekš caur Latvijas bankām brīvi ceļojuši līdzekļi starptautiskajiem kukuļdevējiem, narkotiku tirgotājiem un krāpniekiem. Cietumā līdz nāvei nomocītā finansista Sergeja Magņitska lietā Krievijas krāpnieki bija izmantojuši Rietumu banku, Trasta komercbanku, GE Money bank, Privatbank un Aizkraukles banku. Kazahstānas baņķieris Muhtars Ablijazovs savu darbavietu apzagšanai un naudas nosūtīšanai uz ofšoriem bija izmantojis Trasta komercbanku un AB.LV banku.

2012.gadā ASV bankai Wachovia nācās samaksāt 160 miljonu dolāru sodu, jo tā tika pieķerta īstenojot Meksikas narkodarboņu darījumus. Lietā bija iesaistīta Valērija Belokoņa Baltijas International bank. Daži norēķini bija gājuši arī caur Hansabanku, Aizkraukles banku, Baltijas Trasta banku, Rietumu banku, Parex un Trasta komercbanku.

Jaunākā informācija pienāca no Krievijas opozīcijas līdera Aleksandra Navaļnija. Savā filmā “Čaika” viņš vaino Latvijas kredītiestādes Krievijas ģenerālprokurora Jurija Čaikas ģimenes biznesa sakārtošanā.

Pirms Ziemassvētkiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas locekļi dabūja pasvīst Saeimas Budžeta un finanšu komisijā. Viņus tirpināja, kādēļ līdz šim pat pēc starptautisko skandālu atmaskojumiem bankas tikušas cauri ar simboliskiem sodiem.

Vaicāts, vai patiesa ir tā informācija, ka mums Latvijā ir banka, kurai vairāk kā 3 gadus ir bijušas likviditātes problēmas apmēram 50 miljonu apmērā un ko jūs personīgi esat piesedzis, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra norāda, ka var apliecināt, ka nekādas piesegšanas neveic.

Latvijas bankas padomes loceklis Edvards Kušners atzīst, ka bankas reputācija starptautiski ir diezgan vāja un šī vājā reputācija pārvēršas izmaksās un šīs izmaksas tiek pārceltas uz uzņēmējdarbības vidi valstī. “Es gribētu teikt, ka daļā banku līdz šim nav pat elektronisko informācijas sistēmu, kas veltīta cīņai ar naudas atmazgāšanu. Un līdz šim laikam nav prasību par personāla apmācību,” norāda Kušners.

EDSO ekspertu ziņojumā rakstīts, ka esošie sodi un uzraudzības sistēma nav varējusi novērst lielus naudas atmazgāšanas gadījumus. Banku uzraugs par tiem sācis interesēties pēc publikācijām presē.

Lielākā daļa no Latvijas bankām specializējas nerezidentu apkalpošanā. Nerezidentu depozītu apjoms pielīdzināms 40% no Latvijas IKP un nerezidentu naudas apgrozījums ir divas trešdaļas no kopējā banku finanšu apgrozījuma. 80% nerezidentu depozītu nāk no bijušajām padomju valstīm, kur ir ļoti augsts korupcijas līmenis.

OECD eksperti secinājuši, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav bijusi ieinteresēta korupcijas gadījumu atklāšanā. FKTK izstrādātajos noteikumos bankām nav novērsti naudas atmazgāšanas riski. OECD eksperti konstatējuši, ka banku pārstāvniecības ārvalstīs FKTK nepārbauda vispār. Un arī bankās pārbaudes rīkojot reti, tādējādi palielinot finanšu nozieguma riskus.

Ziņojums bija satraucis valsts augstākās amatpersonas. Par banku uzraudzības problēmām ir ticis runāts divās Nacionālās Drošības padomes sēdēs. Trešo sasaukt nepaspēja. Sasirga prezidents.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece atzīst, ka divi lielākie klupšanas akmeņi, kas palikuši līdz dalībai šajā organizācijā, ir korupcijas apkarošana un netīrās naudas atmazgāšana. Diskutējams jautājums ir arī tas, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija līdz šim darījusi pietiekoši, lai šo situāciju normalizētu. Par tālāko rīcību gan Mūrniece komentārus nesniedz.

“Tie signāli, kas tiek saņemti politiskā līmenī, ir pietiekami skaidri, ka sagaida no Latvijas stingru nostāju šo jautājumu risināšanā. Mēs atceramies, ka bija jau kādu laiku atpakaļ gadījumi ar bankām ar Multibanku, kurām Amerikas Savienotās valstis norādīja – ja mēs esam partneri, līdzvērtīgi partneri, tad ir šie jautājumi, uz kuriem OECD skatās ļoti nopietni. Ir mazāk pievērsta uzmanība, kāda nauda caur šīm bankām iziet, vai tā ir likumīga, vai tās nav kādas institūcijas, kas ir melnajos sarakstos,” norāda Saeimas Nacionālās Drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

FKTK vadītājs Kristaps Zakulis stāsta, ka viņam ar ekspertiem bijuši strīdi. Viņš aizstāvējis viedokli, ka banku pārstāvniecības pārbaudīt nevajag, jo tās pēc likuma nevar veikt finanšu operācijas.

“Mēs norādījām to mūsu pieeju, ka sakarā ar to, ka tur netiek pieņemti lēmumi, mēs centrālajā birojā pārliecināmies, ka šī pārstāvniecība klientus tiešā veidā neapkalpo. nepiedalās lēmumos par biznesu, riska līmeņiem, tāpēc mēs iztiekam ar pārbaudēm centrālajos birojos. Viņu ieteikums bija no sirds iekļaut arī šeit klātienes pārbaudes. Tā kā mēs esam sastādījuši pasākumu plānu, kā mēs cik pirmajā, trajā un trešajā, lai aptvertu gandrīz visas no šīm pārstāvniecībām. Tas nozīmē, ka mūsu ekspertiem būs iespēja pabraukāt pa dažādām interesantām pilsētām. Nu tas tāds interesants piemērs,” atzīst Zakulis.

Nekā personīga rīcībā esošās ziņas liecina, ka Zakuļa strīdi ar OECD ekspertiem noveduši pie tā, ka ASV amatpersonas pieprasījušas Zakuli nomainīt. Šobrīd FKTK vadītājam esot dots laiks aiziet ar godu pašam. Saeimā ir deputāti, kas par Zakuļa nomaiņu ir gatavi lemt jau kādā no tuvākajām Saeimas sēdēm.

OECD septembra asais ziņojums licis arī paplašināt Latvijas iestāšanās sarunu delegāciju, jo kļuvis skaidrs, ka līdzšinējā sastāvā Latvija sarunas nepabeigs. Tad arī piesaistīta Finanšu ministrija, kur jau iepriekš saņemti diplomātiski un mazāk diplomātiski amerikāņu brīdinājumi, ka viņi nepacietīs līdzšinējo Latvijas banku uzraugu maigo attieksmi pret bankām.

To atzīst arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens, kurš norāda:”Protams, mūsu starptautiskie partneri to ir norādījuši, ka Latvijai ir problēmas ar finanšu sektora pārraudzību. Diezgan nopietni ir bijuši mājieni (…) Pirmie ir amerikāņi, kuri pastiprinājuši cīņu pret terorismu, tā kā mūsu Amerikas kolēģi to ir norādījuši, ka jaunā vēstniece stājoties amatā, nozīmēja stiprināt Latvijas banku sektoru. Es esmu piedalījies virknē konferenču, kur arī ir skatīta tiešām šī te Latvijas situācija. Tā kā, ja mēs konkrēti runājam, tad tā ir vēstniece, protams, un arī ir arī dažāda veida Amerikas institūcijas, kas uzrunājušas Latvijas amatpersonas.”

OECD ziņojums arī kritizē naudas atmazgāšanas novēršanas Kontroles dienestu. Arī tā darbs nav bijis efektīvs, jo banku ziņojumi un starptautisko organizāciju un institūciju ziņojumi Latvijai nav noveduši pie personu saukšanas pie atbildības. Saeimas Aizsardzības komisijas vadītājs Ainars Latkovskis uzskata, ka tur ne tik daudz vainojams Viestura Burkāna vadītais Kontroles dienests, cik policijas mazspēja.

“Valsts policijā es saredzu būtiskus trūkumus šajā izmeklēšanā. Tur nav kapacitātes,nav nepieciešamās arī profesionalitātes šajos jautājumos. Šie ir atsevišķi gadījumi, bet jābūt sistēmiskai pieejai,” stāsta Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Foto:marc87/https://pixabay.com/en/users/marc87-1575184//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/