autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Izklaidei 21% PVN aizlīmēs muti

man-938534_1920

Vakar pie Saeimas ēkas, protestējot pret 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu kultūras un izklaides pasākumiem, pulcējās vairāki desmiti mūziķu un nozarē strādājošo. Viņi uzskata, ka šādas izmaiņas ir netaisnīgas un palielinās biļešu cenas, kas galu galā novedīs pie krīzes šajā jomā.

Piketētāji ieradās pie parlamenta ēkas, piestiprinājuši pie apģērba uzlīmi 21%. Daudzi rokās turēja zīmējumu, kurā aicināja dot elpu kultūrai. Kad pie protestētājiem iznāca deputāti – lielākoties no Budžeta un finanšu komisijas, ar uzrunu pie viņiem vērsās ierakstu kompānijas MicRec direktore Elita Mīlgrāve, liekot tautas kalpiem no sirds pārdomāt lēmumu, pirms to pieņemt. Mūziķi parādīšot, kas notiks tad, ja tas tomēr tiks apstiprināts. Visi sanākušie kopīgi nodziedāja Raimonda Paula Mēmo dziesmu, bet pēdējā panta laikā aizlīmēja mutes ar uzlīmi 21%. Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis sanākušajiem norādīja, ka šajā dienā minēto jautājumu neskatīs, jo vēl plānots tikties ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, lai saprastu, kuros gadījumos 21% PVN būtu piemērojams un kuros – ne.

Pēc tam E. Mīlgrāve NRA.lv teica, ka priecējot tas, ka Valsts prezidents ir sadzirdējis mūziķus un parlamentārieši tiekas ar viņu, lai pārrunātu šo jautājumu. Līdz šim dialogs neesot izdevies, jo valdība stāv savās pozīcijās un otras puses argumentos nemaz neieklausās, operējot ar faktiem un pieņēmumiem, kam nav seguma. Piemēram, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens apgalvojot, ka mūziķi nemaksājot nodokļus. No kurienes tas ņemts? Tāpat neesot skaidrs, kā izvērtēs pasākumu valstisko nozīmi, lai tiem varētu nepiemērot PVN. Bieži vien gan neatkarīgie producenti, gan valsts iestādes rīkojot līdzīgus sarīkojumus – kura tad ir atbalstāmā kultūra? Ja paskatās, ko rīko valsts subsidētās iestādes, kaut vai – teātri, tad nereti tie ir komerciāli pasākumi, piemēram, Žurka Kornēlija vai Brodskis/Barišņikovs. «Mēs piedalāmies vienā tirgū – kā tā var pretnostatīt: viņiem nav PVN, bet mums – ir? Mūsu piedāvājums tāpēc ir atstāt visu tā, kā ir, vai arī piemērot samazināto – 12% PVN,» ierosināja E. Mīlgrāve. Šie grozījumi nākot pārāk sasteigti. Pieņēmumi, ka no šī palielinājuma Valsts kasē ieripos 3 miljoni eiro, nebalstās ne uz ko, jo liela daļa biļešu uz nākamā gada sarīkojumiem jau ir pārdošanā, līdz ar to tas ir absurdi un muļķīgi ielikt tādu ciparu budžetā. Tajā pašā laikā miljoni vieglu roku tiekot izdāļāti. Piemēram, vienas pašas Valsts ieņēmumu dienesta ēkas uzturēšanai vajadzīgi 6 miljoni eiro. Taču bēdīgākais esot tas, ka laukos un reģionos kultūras pasākumu skaits saruks. Kam tad kalpos tās saceltās koncertzāles? Kādam taču jānodrošina to saturs. Tāpēc šoreiz esot sanākuši ne tikai producenti, bet arī mūziķi un citi kultūras darbinieki, lai paustu savu viedokli. Jo tas vistiešākā veidā atsauksies uz visiem: mazāk koncertu, mazāk ienākumu. Varot teikt, ka priekšā ir jauni krīzes gadi.

Arī Latvijas Pasākumu producentu asociācijas pārstāvis Gints Putniņš uzsvēra: grozījumi, kuru mērķis ir iekasēt nodokļus no «komersantiem, kas organizē popkultūras pasākumus peļņas gūšanai», visvairāk skars tieši tik «komerciālus pasākumus» kā latviešu mūzikas koncerti, bērnu izrādes, klasiskās mūzikas koncerti, baleta izrādes, pasākumi reģionos, kā arī nelieli mūzikas un mākslas festivāli. Minētie pasākumi jau šobrīd notiekot, tikai pateicoties organizatoru aizrautībai, spējai ar pēdējiem spēkiem savākt nepieciešamos līdzekļus, piepildīt zāles un ļoti rūpīgi plānot budžetu. Taču arī lielākie pasākumi Latvijas nodokļu sistēmas kopējā sloga dēļ varētu tikt pārcelti uz citām valstīm, tā mazinot arī tūrisma un pakalpojumu nozares ieņēmumus.

VIEDOKĻI

Guntars RAČS, mūziķis:

– Mums, muzikantiem, nepatīk piketēt, protestēt un nodarboties ar politiku. Mums patīk kāpt uz skatuves un runāt ar skatītājiem dziesmu valodā. Ir arī bail zaudēt savu publiku, jo cilvēki uz šādām izpausmēm skatās dažādi. Tāpēc parasti muzikanti izvēlas labāk paklusēt. Taču šajā reizē ir sapratuši, ka tas tiešā veidā viņus skars. Jo skaidrs, ka katrs, kas kāpj uz skatuves, ir arī uzņēmējs. Tas ir viņa amats, un ar to viņš pelna iztiku. Ja lēmums par 21% PVN tiks pieņemts, nonāksim ļoti grūtā situācijā. Gan mēs, gan skatītāji. Jo biļešu cena automātiski būs dārgāka. Daudzi koncerti vispār nenotiks, jo nevarēs tos atļauties.

Ralfs EILANDS, mūziķis:

– Šādā gadījumā mājas sēdēt un gaidīt, kad viss atrisināsies pats no sevis, nedrīkst. Attaisnojums nenākšanai ir tikai tiem, kam šajā laikā ir koncerti. Jautājums ir ļoti, ļoti sāpīgs. Nav jau jāzīlē, kāds būs rezultāts biļešu cenu kāpumam. Spānijā pēc tāda paša lēmuma koncertu apmeklējums saruka par 30%, jo tas skatītājiem bija par dārgu. Ja PVN tomēr pieliek, tad visiem. Pretējā gadījumā tā ir tirgus kropļošana. Ir tāda sajūta, ka šos grozījumus uzmeta uz papīra, nemaz neiedziļinoties, kāds bumeranga efekts tam visam būs. Tiekoties ar deputātiem, viņu skaidrojumā klausoties, tas viss izskatās pēc tīras neapdomības.

Aisma Orupe

Pievienot komentāru