autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Jāgatavojas jaunām Krievijas sankcijām

6253601548_0b99c15371_z

Šodien Eiropas Savienības (ES) līderi lems par jaunu sankciju piemērošanu pret Krievijas Federāciju. Pagaidām netiek atklāts, kādas tieši tās būs, taču jau tagad ir skaidrs, ka Krievija Eiropai atbildēs ar savām sankcijām. Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis mierina – valdība plāno, kā mazināt to ietekmi, bet kopējais trieciens valsts tautsaimniecībai nebūšot liels.

Pēc tam, kad valdība apstiprināja Latvijas nostāju sankciju jautājumā (Latvija tās atbalsta), Ministru prezidente Laimdota Straujuma informēja, ka Krievijas enerģētikas, aizsardzības un valsts uzņēmumiem pēc sankciju ieviešanas Eiropā būs grūtāk saņemt ilgtermiņa aizdevumus. Iecerēts paplašināt arī ar enerģētiku saistītu tehnoloģiju sarakstu, kuras Krievijai turpmāk nebūs iespējams iegādāties, raksta NRA.lv.

ES sanāksmē paredzēta diskusija par ieroču embargo noteikšanu. Ja dalībvalstis spēs vienoties, tad ieroču tirdzniecības aizliegums skars ne tikai nākotnē plānotos līgumus, bet arī jau noslēgtos.

Tas nozīmētu, ka Francijai būtu jālauž ar Krieviju noslēgtais līgums par Mistral karakuģu piegādi tās flotei. Baltijas valstis un Polija ir vienas no dedzīgākajām, kas šādu lēmumu atbalsta. Taču, lai to pieņemtu, būs jālauž Francijas pretestība, jo, neraugoties uz tās paziņojumu, ka pirmā kuģa piegāde Krievijai tiks aizkavēta, nav pārliecības, ka Francija ir gatava maksāt miljardu eiro lielo soda naudu par līguma laušanu.

«Pavisam noteikti būs Krievijas pretreakcija, taču mēs darām visu, lai mazinātu šo sankciju efektu,» saka V. Dombrovskis, piebilstot, ka «tas gan būs vājš mierinājums tiem, pret kuriem Krievijas sankcijas vērsīsies, kaut arī kopumā to ietekme uz tautsaimniecību būs nenozīmīga».

«Ir strādāts, lai prognozētu, kādas varētu būt pretējās sankcijas no Krievijas,» saka L. Straujuma, taču neatklāj, kādi šie pretpasākumi varētu būt, jo «mēs prognozējam, bet prognozes ne vienmēr piepildās».

Katrā gadījumā uzņēmējiem un lauksaimniekiem valdība sola turpināt sniegt atbalstu grūtajā situācijā, turklāt valsts budžetā joprojām esot pietiekami daudz naudas, lai nodrošinātu atbildes reakciju sektoros, kas valstij ir svarīgi. L. Straujuma atgādināja, ka savu artavu ieguldīs arī ES, jo jau šodien ES lauksaimniecības ministri varētu lemt par kompensāciju izmaksu piensaimniekiem.

Jautāts, ko valdībai vajadzētu darīt, lai sagatavotos nākamajam Krievijas sankciju vilnim, ekonomists Uldis Osis, kaut arī pārstāv ar Vienotību konkurējošo partiju Latvijas attīstībai, pauda uzskatu, ka tā jau dara visu iespējamo. «Grūti iedomāties, ko vēl valdība varētu darīt, jāpagaida tuvākās dienas, kad situācija kļūs skaidrāka,» saka eksperts.

Savukārt Latvijas Universitātes profesors Ojārs Skudra prognozē, ka Krievija savā atbildes gājienā centīsies turpināt jau iesākto Eiropas Savienības šķelšanas procesu. Proti, izraudzīties sankcijas tādā veidā, lai tās vairāk skartu konkrētas dalībvalstis. «Piemēram, aizliegt degvīna importu Krievijā nav tas pats, kas aizliegt vīna importu [kas būtiski skar Franciju, Itāliju, Spāniju],» skaidro profesors. Šādu sankciju mērķis varētu būt mazie un vidējie uzņēmēji, jo tādu Eiropā ir visvairāk, veidojot arī nozīmīgu elektorātu.

Pastāvot arī cits scenārijs, kurā ņemta vērā tēze, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir lielisks taktiķis, bet slikts stratēģis. Proti, nākot klajā ar kompleksu paziņojumu, kurā iezīmē jau pieteikto militārās stratēģijas maiņu un paziņo par ekonomiskiem un politiskiem soļiem, kas pēc būtības uzsāktu jaunu auksto karu.

Autors: Jānis Lasmanis

Pievienot komentāru