Latvijā 64% iedzīvotāju neatšķir tādus uzkrājumu veidus kā uzkrājumu konts un depozīts, liecina GE Money Bank pētījuma dati. “Tas varētu būt šķērslis Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai ilgtermiņā”, secina Aleksandrs Čerņagins, GE Money Bank Uzkrājumu un investīciju produktu vadītājs.

Kaut arī pētījumā sākotnēji 62% respondentu pārliecinoši atbild, ka zina, kā atšķiras uzkrājumu konts no depozīta, tomēr, pārbaudot šīs zināšanas dziļāk, noskaidrojās, ka respondenti bieži vien nespēj nosaukt konkrētā noguldījuma veida īpašības vai arī tās jauc.

Piemēram, aptuveni trešā daļa respondentu domā, ka fiksēts noguldījuma termiņš ir raksturīgs arī uzkrājumu kontam, 43% domā, ka termiņdepozītā noguldīto summu iespējams arī papildināt. Tikpat daudz respondentiem šķiet, ka no uzkrājumu konta nav iespējams brīvi izņemt naudu, nezaudējot peļņas procentus.

“Šādus datus varam skaidrot arī ar to, ka Latvijā nav veidojusies izteikta krāšanas kultūra, līdz šim vairāk varējām runāt par pretēju virzienu – tērēšanu. To apliecina arī dati, ka 62% Latvijas iedzīvotāju dzīvo no algas līdz algai un aptuveni katrai trešajai mājsaimniecībai ir uzkrājumi 1-2 mēnešalgu apjomā. Pašreizējā situācija prasa citādu rīcību – ieradumu maiņu – tagad ir pēdējais laiks, kad no tērētājiem mums jākļūst par krājējiem un jāsāk interesēties par dažādiem veidiem, kā to darīt,” secina A.Čerņagins.

Šī tendence, ka cilvēkiem trūkst zināšanas par finanšu jautājumiem, tika novērota jau GE Money Bank Finansiālās gudrības indeksa pētījumā, kas tika veikts pagājušā gada nogalē. Tajā no sešām valstīm Latvijas iedzīvotāju finanšu jautājumu pārzināšanas indekss gan bija trešais augstākais, tomēr punktu skaita ziņā tas bija visai zems – iegūti vien 37 punkti no 100.

Šajā pētījumā arī noskaidrojās, ka Latvijas iedzīvotāji caurmērā retāk pārliecinās, vai viņu izmantotie finanšu produkti joprojām ir tiem izdevīgi. Pie mums šādi rīkojas 35% iedzīvotāju, kamēr Rumānijā –62%, Polijā – 48%, bet Ungārijā – 45%. Tāpat tikai 17% mūsu valsts respondentu atzīst, ka uzskata sevi par gudriem investoriem.

Kā tad īsti atšķiras uzkrājumu konts no depozīta?

Termiņdepozīta galvenās īpašības: noteikta summa tiek noguldīta uz fiksētu periodu un attiecīgi - ar fiksētu procentu likmi. Procentu peļņa parasti tiek izmaksāta perioda beigās, taču klientam tiek piedāvāta iespēja procentus saņemt periodiski. Parasti noguldījuma summu nav iespējams papildināt, kā arī, izņemot to ārā pirms termiņa beigām, klientam visticamāk būs jāmaksā soda nauda un tiks zaudēti arī nopelnītie procenti.

Savukārt uzkrājumu konta galvenās īpašības ir šādas: to noformējot, tajā jāiemaksā noteikta summa, kuru iespējams noguldījuma periodā papildināt. Likme ir mainīga, savukārt uzkrāto naudu iespējams izņemt jebkurā brīdī, par to iepriekš banku brīdinot. Izņemot naudu no uzkrājumu konta, ievērojot bankas noteikto brīdināšanas termiņu, soda nauda nav jāmaksā, kā arī uzkrātie procenti netiek zaudēti. Peļņas procenti tiek izmaksāti katru mēnesi.

Sadarbības partneris: