- Finanses.info - http://www.finanses.info -

Lai samazinātu ēnu ekonomiku, domās par to, kā motivēt cilvēkus maksāt nodokļus

Lai samazinātu ēnu ekonomiku Latvijā, jādomā par to, kā palielināt sabiedrības motivāciju maksāt nodokļus un sabiedrības ticību valdībai. Tā konferencē “Ēnu ekonomika Latvijā” izteicās finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem 2017.gadā ēnu ekonomika Latvijā ir pieaugusi. Pētījuma “Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2017” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 22% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,3 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā.

Kā uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, ēnu ekonomikas mazināšanā būtiska ir sabiedrības pārliecība par valsts pārvaldes spēju efektīvi un godīgi izlietot nodokļu maksātāju līdzekļus.

“Ja galvenais mērķis ir samazināt ēnu ekonomiku Latvijā, jādomā par to, kā palielināt sabiedrības motivāciju maksāt nodokļus un sabiedrības ticību valdībai,” sacīja ministre, norādot, ka nepieciešams pārskatīt komunikāciju ar sabiedrību, jo komunikācijas kļūdām mēdz būt smagas sekas.

“Patlaban valsts pārvalde turpina komunicēt ar iedzīvotājiem tā saucamajā “administratīvajā valodā”, tādējādi attālinoties no iedzīvotājiem. Tāpēc valsts pārvaldes sektoram jādomā pie formas un valodas, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem,” uzskata Reizniece – Ozola, piebilstot, ka tik pat būtiski arī preventīvie pasākumi.

Reizniece-Ozola atgādināja, ka arī viena no nodokļu politikas prioritātēm šim gadam Latvijā ir panākt nodokļu maksātājiem saprotamu nodokļu reformu, lai likuma piemērošana atbilst mūsdienu prasībām, kā rezultātā iedzīvotājiem būtu vieglāk izpildīt saistības un būtu izpratne par tām.

Arī Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pārstāvji atzina, ka ēnu ekonomika ir sekas tam, ka netiek pieņemti kvalitatīvi lēmumi valsts līmenī.

“Pašreiz daudz dara Finanšu ministrija un Valsts Ieņēmumu dienests, bet efektīvāk būtu jāstrādā arī daudzām citām iestādēm, lai mazinātu ēnu ekonomiku,” pauda LTRK viceprezidente un nodokļu eksperte Elīna Rītiņa.

Viņa uzsvēra, ka “nodokļu politika un administrēšana ir tikai instruments, kas var mazināt iespējas izvairīties no nodokļiem un sniegt atbalstu godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, taču svarīgi ir arī kopējais lēmumu pieņemšanas process un kvalitāte Lēmumu pieņemšanas process, to kvalitāte un pēc tam realizēšana dzīvē, kā arī nodokļu maksātāju naudas izlietojums daudziem uzņēmējiem ir nesaprotams, kā arī bieži vien rada papildu apgrūtinājumus biznesam, tas būtisks faktors, kādēļ pērn ir pieaugusi par vairāk nekā vienu procentpunktu nevis sarukusi, kā tas bija vērojams iepriekš.”

Savukārt, lai motivētu darbiniekus neprasīt aplokšņu algas, izskanēja vairāki ierosinājumi. Pirmkārt pašreiz darba devēji spiesti pakļauties tam, ka daļa no samaksas tiek ieturēta par tā sauktajiem nenomaksātajiem “ātrajiem kredītiem” vai alimentiem, tādēļ ir cilvēki, kuri paši vēlas saņemt naudu aploksnēs. Ja izveidotu sistēmu, ka uzņēmēji nebūtu piesaistīti pie šīs sistēmas, iespējams, ka ēnu ekonomika samazinātos.

Lai risinātu problēmas ar ēnu ekonomiku Latvijā, būtiski turpināt meklēt dažādus risinājumus, jo sankcijas un sodi ir izsmēluši savas iespējas. “Ierasts, ka tajos gados, kad ekonomika aug, ēnu ekonomikai ir tendence samazināties, tādēļ izveidojusies situācija ir diezgan savdabīga. Protams, ja vērtējam progresu astoņu gadu šķērsgriezumā, tad sūdzēties nevaram, bet šī gada rezultāti tomēr ir satraucoši. Iespējams, ka tiem risinājumiem, kas vērsti uz ēnu ekonomikas mazināšanu, ir jābūt radikāli citādākiem nekā tie ir pašreiz, lai gala beigās mēs ietu uz priekšu nevis kristu atpakaļ vēl lielākās ēnās,” sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš arī moderēja konferenci “Ēnu ekonomika Latvijā”.

Jau vēstīts, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2017. gadā tomēr ir palielinājies, neskatoties uz ekonomikas augšupeju 2017. gadā.

Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir pieaudzis par 1,3%, Igaunijā par 2,8% un Lietuvā par 1,7% no IKP.

Foto: Saeimas kanceleja