Account Suspended
Account Suspended
This Account has been suspended.
Contact your hosting provider for more information.

Mikrouzņēmuma nodoklis kļūst komplicētāks

Mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas kārtībā gaidāmas izmaiņas – daļa uzņēmumu šogad nodoklī, iespējams, maksās mazāk, savukārt pēc pāris gadiem – ievērojami vairāk, nekā paredz pašreiz spēkā esošais likums. Turklāt tiek plānots ierobežot mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju loku.

Saeimas deputāti par mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) izmaiņām galīgajā lasījumā lems ceturtdien.
Risinājums ar nosacījumiem
Par mikrouzņēmuma nodokļa iespējamām izmaiņām Saeimas deputāti spriež jau kopš pagājušā gada. Pašreiz spēkā esošais likums paredz, ka mikrouzņēmuma nodokļa likme uzņēmumiem, kuru apgrozījums nepārsniedz 7000 eiro, ir 9 %. Uzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro šogad piemērojama 11% likme, nākamgad – 13%, bet ar 2017. gadu – 15% likme. Savukārt jaunākais šī likuma grozījumu projekts paredz 9% likmi saglabāt arī tiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 000 eiro, taču tikai pirmajos trīs darbības gados. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12 procentu apmērā no apgrozījuma. Likuma grozījumu projektu šādā redakcijā ir atbalstījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, nododot to Saeimai galīgajā lasījumā. «Šādu risinājumu, turklāt jau no šī gada 1. janvāra, esam atbalstījuši ar nosacījumu, ka Finanšu ministrija izveidos darba grupu koncepcijas izstrādei par obligāto iemaksu apmēra noteikšanu mikrouzņēmumu darbiniekiem un Saeima pieņems grozījumus valsts sociālās apdrošināšanas likumā. Ja izmaiņas sociālo iemaksu jomā no nākamā gada netiks ieviestas, mikrouzņēmumu nodoklis būs 13 %, bet 2017. gadā – 15 % apmērā no uzņēmuma apgrozījuma,» uzsvēra Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.
 timthumb
Komisijas sēdē uzņēmēju pārstāvji kritizēja jaunos grozījumus, uzskatot tos par pārāk sarežģītiem uzņēmējiem, savukārt valstij grūtāk administrējamiem. Lai gan arī K. Šadurskis atzina, ka likums līdz ar jaunajiem grozījumiem būs sarežģījies, tomēr, viņaprāt, «likumprojektā ietvertas būtiskas izmaiņas, lai risinātu sociālo garantiju problēmu un to, lai mikrouzņēmuma nodokļa režīmu neizmantotu nodokļu optimizēšanas nolūkos».
Lielākas sociālās garantijas
Likumprojekts paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus Mikrouzņēmumu likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi, ar mērķi triju gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo apmēru. Tas atbilstu darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās mēneša darba algas.
K. Šadurskis NRA.lv uzsvēra, ka līdzšinējās sociālā nodokļa iemaksas no mikrouzņēmumu nodokļa nenodrošina pat to, ka darbinieks var, piemēram, pretendēt uz minimālo vecuma pensiju vai pabalstu bezdarba gadījumā, savukārt nākotnē šāda situācija var radīt lielu slogu sociālajam budžetam, pamatbudžetam un pašvaldību budžetiem.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vēstulē Budžeta komisijai aicināja negrozīt 2013. gadā pieņemtos grozījumus, kas paredz pakāpenisku nodokļa likmes paaugstināšanu turpmākajos gados, sasniedzot 15% 2017. gadā. LDDK uzskata, ka piedāvātie grozījumi ir «sasteigti un nepārdomāti». LDDK veiktie aprēķini liecina, ka, ieviešot jauno regulējumu, mikrouzņēmums ar, piemēram, 7000 eiro apgrozījumu gadā pēc diviem gadiem būs spiests samaksāt nodokļos un papildu sociālās apdrošināšanas iemaksās par aptuveni 1000 eiro vairāk nekā tad, ja tiktu saglabāta pašreizējā likuma redakcija. Savukārt pieņemot vairāk darbinieku, uzņēmuma izmaksas pieaugs par 1000 eiro uz katru darbinieku. Uzņēmumam ar apgrozījumu 15 000 eiro un vienu darbinieku pēc esošā regulējuma nodokļos jāsamaksā 1830 eiro gadā, turpretī pēc jaunā regulējuma tie būs 2350 eiro gadā.
Galīgajam lasījumam atbalstītā likumprojekta redakcija paredz, ka valdībai būs jānosaka nozares, kurās uzņēmums nevarēs būt par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju. Attiecīgi Ministru kabineta noteikumi valdībai būs jāpieņem līdz šī gada 1. augustam, un plānots, ka ierobežojums attiecībā uz nozarēm stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Arī šī iecere uzņēmējus dara bažīgus, jo tā būtiski var ierobežot mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju loku.
Budžets necietīs
Pakāpeniski paaugstinot MUN likmi, tika plānots, ka valsts budžeta ieņēmumi šogad palielinātos par 5,9 miljoniem eiro, savukārt 2016. gadā – par 10,9 miljoniem eiro. Pieņemot grozījumus, kas saglabā 9% likmi pirmajos trīs uzņēmuma darbības gados, valsts budžets uz šādiem papildu ieņēmumiem teorētiski nevarētu cerēt. Tomēr, balstoties uz aktuālākajiem MUN statistikas datiem par 2014. gada 10 mēnešiem, Ekonomikas ministrija prognozēja, ka, arī saglabājot MUN likmi 9% apmērā, valsts budžeta papildu ieņēmumi 2015. gadā veidotu 10,8 miljonus eiro. Savukārt 2018. gadā ieņēmumi no MUN papildus varētu pieaugt par 19,3 miljoniem eiro, tos novirzot sociālajā budžetā.
Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju vidējais apgrozījums
• 2011. gads 8441 eiro
• 2013. gads 14 041 eiro
Avots: Likumprojekta Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā anotācija
Ilze Šteinfelde 

Pievienot komentāru