autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Nodokļu reformā bez zaudētājiem neiztiks

Klusībā ilgi briedušo nodokļu sistēmas reformu Saeimā, visticamāk, gaida nopietni pārbaudījumi. Finanšu ministrijas izlolotajam plānam kļūst aizvien mazāk pretinieku, taču bažas par to, vai Finanšu ministrija nesasteidz tautsaimniecībai nozīmīgo reformu, joprojām ir dzīvas, raksta NRA.lv.

Zaļo un zemnieku savienības pārziņā esošās Finanšu ministrijas radītās reformas virzītājus sācis skubināt Valsts prezidents Raimonds Vējonis. «Gaidu, ka politiskās partijas pieņems atbildīgu lēmumu par jauno nodokļu pamatnostādņu apstiprināšanu. Nodokļu reforma ir viens no valdības galvenajiem uzdevumiem, ar kura īstenošanu nedrīkst vilcināties,» trešdien, tiekoties ar Ministru prezidentu Māri Kučinski, uzsvēra prezidents.

Viņš apelē pie ZZS vadītās koalīcijas partneru godaprāta, atgādinot, ka, veidojot valdības rīcības plānu, visas trīs partijas apņēmās realizēt arī šo reformu. «Tagad valdošās koalīcijas partneriem ir jāapliecina sava apņemšanās ne tikai vārdos, bet arī darbos. (..) Nepamatota tās aizkavēšana mazinātu uzņēmēju un iedzīvotāju uzticību valstij,» skubina R. Vējonis.

To, ka reforma ir gana pārdomāta un valsts tautsaimniecības nākotnes vārdā pēc iespējas ātrāk realizējama, atzinuši vairāki nozīmīgi sadarbības partneri. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK). Netipiski, bet fakts – reformas pieteikumu atbalsta arī teju visu līdz šim kritizējusī Latvijas Bankas vadība.

Nevajag sasteigt

Taču ne visiem šķiet, ka finanšu ministres Danas ReizniecesOzolas vadītā Finanšu ministrija un M. Kučinska valdība rīkojas pārdomāti. Piemēram, Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs ir pārliecināts, ka valdība pārlieku steidzas. Viņaprāt, būtu tālredzīgi, ja dažādos nodokļu reformas aspektus valdība pārrunātu ar jaunajiem pašvaldību vadītājiem, jo tieši viņiem būs jādzīvo reformas radītajos apstākļos, kas vismaz gadu būs gana sarežģīti kaut vai finanšu pieejamības ziņā.

Premjers M. Kučinskis gan uzskata, ka viss jau ir pārrunāts un reformā vien pieslīpējamas dažas nianses. «Bija darba grupa, kurā strādāja gan rūpnieki, gan darba devēji un arodbiedrības. Viss ir pārrunāts arī ar Latvijas Pašvaldību savienību, visi neskaidrie jautājumi ir izdiskutēti. Tā nav fiksā ideja,» saka premjera palīgs Andrejs Vaivars. Tiesa, pašvaldības bezierunu atbalstu reformai nav devušas. Ir skaidrs, ka reforma vismaz uz laiku valsts budžetā iecirtīs simtiem miljonu lielu robu, tādēļ pašvaldības vēlas nodrošināties, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozētais apjoms pašvaldību budžetos tiek simtprocentīgi garantēts ar valsts budžeta ieņēmumiem. Premjers un finanšu ministre sola apsvērt šādu iespēju, bet garantijas nesteidz dot.

Bez zaudētājiem neiztikt

Par reformas blaknēm satraukušies arī alkohola ražotāji un sportistu pārstāvji. Vienus biedē, ka akcīzes nodokļa palielināšana veicinās kontrabandas un kontrafakta izplatīšanos. Sporta industriju savukārt satrauc, ka, atņemot ziedotājiem nodokļa atlaides, sports saņems mazāku finansējumu, kas apstākļos, kad ar valsts naudu nav pietiekami, būtu smags trieciens.

Reformas atbalstītāji atzīst, ka ne visiem tā būs izdevīga, taču kopējais labums būs daudz ievērojamāks. «No reformas diemžēl būs ne tikai ieguvēji, bet arī zaudētāji, taču kopumā mēs raugāmies uz to kā vienotu paketi, un, ja tādu izdosies realizēt, trīs gadu laikā tikai ar šo instrumentu vien iekšzemes kopprodukts palielināsies par 2,6 procentiem, un to jau arī parastais iedzīvotājs varēs sajust savā maciņā,» saka LTRK vadītājs Jānis Endziņš.

Politiska skaudība?

Šajās prognozēs, kuras apstiprina arī Latvijas Banka, slēpjas iemesls, kādēļ Vienotība nav sajūsmā par izstrādāto reformu. Finanšu ministrija sola, ka reformas radītais robs ieņēmumos aizpildīsies gada laikā, banka – trīs gados. «Ja nepiepildīsies ministrijas prognozes, vai tai ir plāns B? Plāns B esot PVN palielināšana par diviem procentpunktiem, un mēs to neatbalstām,» saka Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns. Reformas neveiksmes gadījumā valsts vairākus gadus nevarēs atļauties atvēlēt naudu citām prioritātēm, jo naudas vienkārši nebūs. Taču reformu virzošā spēka pārstāvis, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis ir pārliecināts: reforma ir pārdomāta un tuvākajā laikā kļūs vēl precīzāka un labāka. Tās kritizētājus un šaubu sējējus motivējot politiskā skaudība, jo veiksmīgas reformas rezultātā ZZS iegūs milzīgas politiskās dividendes.

Jānis Lasmanis

Foto: Images Money/https://www.flickr.com/photos/59937401@N07//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru