Plaude-Rēlingere un Ķirsons maksātnespēju piesaka pēdējā brīdī

Vismaz divi Latvijā pazīstami uzņēmēji ir izmantojuši pašu pēdējo brīdi, lai sāktu kārtot savas maksātnespējas lietas pēc likuma, kas vakar jau zaudēja savu spēku.

Kosmētikas uzņēmumu grupas Kolonna dibinātāja un līdzīpašniece Ieva Plaude-Rēlingere iesniegusi savu maksātnespējas pieteikumu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, bet sabiedriskās ēdināšanas uzņēmu tīkla Lido pazīstamais Gunārs Ķirsons – Ogres rajona tiesā. Juristu aprindās Ogre ar tās tiesu tiek dēvēta par maksātnespējas rajonu jeb paradīzi, raksta NRA.lv

Abi uzņēmēji šoreiz piesaka savu personisko, nevis uzņēmumu maksātnespēju, kas tāpat ir dienas kārtībā. Lido pirms pāris mēnešiem ieguva Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP), bet I. Plaudei-Rēlingerei ir problēmas ar uzņēmumiem Vācijā. Presē minēts, ka tur pret viņu sākusies izmeklēšana aizdomās par krāpšanu, bet viņa apgalvo, ka tā esot viņas nomelnošanas kampaņa viņas konfliktos ar Parex banku. Šī banka bija kreditējusi eksotisku darījumu, ka nevis ārzemnieki pērk uzņēmumu Latvijā, bet latvieši – ārzemēs.

Tagad I. Plaude-Rēlingere stāsta, ka ar savu maksātnespēju atbrīvo Kolonnu no savām personiskajām finanšu problēmām. Šādas problēmas radot viņas personiskie galvojumi pavisam septiņām komercbankām. “Privātās maksātnespējas procesa sākšana ir Parex bankas attieksmes izraisīts piespiedu solis, vērsts uz to, lai ne tikai atjaunotu manu maksātspēju, bet arī nodrošinātu visiem kreditoriem vienādas tiesības, kuras Parex banka patlaban cenšas apiet,” uzsver I. Plaude-Rēlingere.

G. Ķirsons par savu privāto maksātnespēju atklāj, ka tā ir atbilde uz kreditoru neapmierinātību ar tiesas apstiprināto ĀTAP. “Es pieņemu šo izaicinājumu, un tas tikai stiprina manu pārliecību, ka Lido pārvarēs grūtības, vienalga vai tās vērstas pret uzņēmumu vai pret mani personiski. Lido turpina ēdināt paaudžu paaudzes, un tā būs arī turpmāk,” deklarē G. Ķirsons. Analoģiski kā I. Plaude-Rēlingere, arī G. Ķirsons sola, ka tieši tagad viņu uzņēmumi būs pasargāti no viņu personiskajām finanšu saistībām.

Maksātnespējas procedūras publisko juridisko un privāto parādnieku īpašumus un saistības, jo pretējā gadījumā nebūtu pārliecības, ka parādnieku manta starp kreditoriem tiek sadalīta godīgi. Līdz ar to noskaidrojas, ka laikam gan visi G. Ķirsona īpašnieki ir apgrūtināti. Viņa zemesgabali Ķegumā par vairāk nekā pusmiljonu latu saķīlāti bankā Nordea. Par viņa dzīvesvietu līdz šim tika uzrādīts Mežaparks Rīgā, Mātera ielā 3 un 5. Divi nekustamie īpašumi tur uzrādīti kā piederoši G. Ķirsona meitai un ieķīlāti Latvijas Krājbankā par 1,65 miljoniem latu. Tāpat uz meitas vārda reģistrēts arī dzīvoklis Rīgā, kas ieķīlāts Nordea par 247 tūkstošiem.

Saskaņā ar Lido sniegto informāciju tiesai uzņēmuma kopējo saistību summa, kurām iestājies izpildes termiņš, rudenī veidojusi 23,4 miljonus latu. Lielākā G. Ķirsona uzņēmumu kreditore ir DnB NORD banka.

Savas nepatikšanas draud arī Latvijas valsts budžetam, jo valstij piederošā Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) ir izsniegusi Lido garantiju 806 819 latu apjomā apgrozāmo līdzekļu aizdevumam un 1 679 139 latu investīciju garantiju SIA Lido dizaina rūpnīca, kas tiek uzskatīta par neveiksmīgu projektu un vienu no cēloņiem, kāpēc Lido uzņēmumu grupa un tās īpašnieks nonāca tagadējā situācijā. Lido dizaina rūpnīca ir devusi precedentu, ka darbinieki algas vietā tur saņēmuši G. Ķirsona izrakstītas parādzīmes. Līdz ar to rodas dažādi jautājumi par to, vai G. Ķirsona darbinieki drīkst vai nedrīkst maksāt nodokļus un/vai apmaksāt savus privātos komunālos rēķinus nevis ar latiem, bet G. Ķirsona parādzīmēm.

Lido maksātnespējai sekojošas G. Ķirsona maksātnespējas pieteikums komplektā ar analogo I. Plaudes-Rēlingeres gadījumu ir izraisījis skaļas diskusijas par to, kā sadalīt atbildību par neveiksmīgu biznesu starp pašiem biznesmeņiem un valsti. Abi šeit minētie uzņēmēji vairākus gadus personificēja arī Latvijas kopējo ekonomisko izaugsmi un spējas atvērt uzņēmumus ārzemēs jeb eksportēt kapitālu, kā tas katrai labklājības valstij pienākas.

Aizgājusī Latvijas 9. Saeima regulāri grozīja Maksātnespējas likumu, kas regulē kārtību, kādā naudas grūtībās nonākuši parādnieki drīkst samazināt parāda atmaksājamo daļu. Līdz vakardienai spēkā bijusī likuma redakcija bija ļoti labvēlīga parādniekiem, kas noteica to, ka bankas vispār pārtrauca kreditēt Latvijā. Tas piespieda valsti likumu grozīt, bet vēl piektdien sāktie procesi drīkstēs piecus gadus turpināties pēc vecā Maksātnespējas likuma. Gan vecais, gan jaunais likums paredz iespēju atcelt kredītņēmēju aizsardzību gadījumos, ja izdodas pierādīt parādnieku ļaunprātīgu rīcību pret kreditoriem. Ģenerālprokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks apliecina, ka kreditori ir apguvuši ceļu uz Ģenerālprokuratūru un informē to par, viņuprāt, parādnieku pretlikumīgo rīcību. Ir precedenti, kad prokuratūra atzīst šādus iesniegumus par pamatotiem un iesniedz protestus par tiesu lēmumiem noteikt parādniekiem aizsardzību pret viņu īpašumu tūlītēju atņemšanu un pārdošanu par labu kreditoriem.

VIEDOKLIS

Ivars Dimants, jurists, Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis starp Maksātnespējas likuma autoriem:

– Vecais Maksātnespējas likums pavēra ceļu juridiskajai praksei, kādu maksātnespējīgas privātpersonas nekavējās izmantot. Pirmkārt, viņi paši nosaka, cik ilgā laikā izpārdot savas daudzās villas.Tiesas apstiprināja parādnieka solījumu savus īpašumu pārdot piektā gada pēdējā mēnesī. Tagad šis laiks ir ierobežots ar pusgadu. Otrkārt, kreditoriem nebija tiešas ietekmes uz parādu atmaksas plāna sastādīšanu kopumā. Tagad atkal darbosies kreditoru sapulces. Kopumā ņemot, vecais Maksātnespējas likums dod iespēju novilcināt parādu atmaksu.

Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv