Premjers skeptisks par bezdeficīta budžeta veidošanu

Trešdien, 25. oktobrī, Saeimā plānots turpināt skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu. Neraugoties uz pārmetumiem, ka, veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība palielinājusi tēriņus, nedomājot par uzkrājuma veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ir skeptisks par lielāku budžeta uzkrājumu veidošanu.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais aicinājis arī 2019. gadā paredzēt fiskālā nodrošinājuma rezervi, kāda 0,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir plānota 2018. gadā un 2020. gadā, bet 2019. gadā nav iezīmēta.

Premjers uzsver, ka bezdeficīta budžeta veidošana nākamgad nozīmētu jostu savilkšanu. “Mūsu ārējais parāds ir viens no mazākajiem, pat neskatoties uz krīzi,” piebilda Kučinskis.

Intervijā Latvijas Radio premjers paziņoja, ka plānotais budžeta deficīts ir daudz mazāks nekā pieļaujamais – Latvijai esot iespējams 200 miljonu eiro budžeta deficīts, un tā esot summa, kuru nākamgad tiks pielikta klāt medicīnai – lielāko daļu naudas novirzīs ārstu un speciālistu algam.

Kučinskis uzsvēra, ka veselības aprūpē ir jāmaina pārvaldība un kontrole, lai būtu droši, ka veselības aprūpei dotā nauda “nonāk mērķī” un “netiek izkaisīta nelietderīgi”.

Savukārt kā lielo nākamā gada izaicinājumu Kučinskis nosauca nulles likmes piemērošanu reinvestētajai peļņai. Pēc premjera sacītā, ja nenotiks kas tiešām ārkārtējs, valdība pildīšot apņemšanos nemainīt nodokļus.

Jau vēstīts, ka nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,97 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2017.gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi palielināsies par 684 miljoniem eiro, bet izdevumi pieaugs par 583 miljoniem eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 0,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Nākamā gada valsts budžeta prioritāte ir veselības nozare, kurai plānots piešķirt vislielāko finansējumu – vairāk nekā 200 miljonus eiro. Savukārt valsta drošībai un aizsardzībai 2018.gadā paredzēti papildus 126 miljoni, sasniedzot divus procentus no iekšzemes kopprodukta.

Budžeta projektā paredzēts finansējuma pieaugums arī valsts ceļu sakārtošanai un iekšējai drošībai – valsts austrumu robežas sakārtošanai -, tāpat arī rasta iespēja atrisināt jautājumu par sociālo aizsardzību radošo profesiju pārstāvjiem. Vidējā termiņā plānots arī tiesnešu atalgojuma palielinājums.

Atšķirībā no citiem gadiem, vairs nebūs “deputātu kvotu”.

Foto: Saeimas kanceleja