Radio101 sāga – uzmetiens krievu investoru gaumē

Ieradās Latvijā, dabūja uzturēšanās atļaujas, sačakarēja lielisku radio un uzmeta ētera cilvēkus. Šādi rīkojušies Krievijas pilsoņi Vitālijs un Oksana Ņikitenko. Labāk vispār nebūtu atbraukuši.

«Paldies, ka ļāvi notikt mūsu sapnim par savu radio, paldies, ka klausījies mūs! Cieņā @TomsGrevins @EgonsReiters @artisvolfs R.I.P. Radio101.» Tā Latvijas dīdžeju zieds šā gada 14. maijā atvadījās no saviem klausītājiem. Vēl dažas ētera personības, Māri Žigatu ieskaitot, mēnesi mēģināja piedalīties Radio 101 turpinājumā Radio Open 101, līdz aizgāja arī viņi. Mākslinieciski, bet ne finansiāli veiksmīgo projektu atklātā izsolē bija nopircis Krievijas pilsonis Vitālijs Ņikitenko.

Kā nolēkt no kreditoriem

Pašlaik visi 101. frekvencē strādājušie mākslinieki, administratīvie darbinieki un kādreizējie radio sadarbības partneri cīnās par to, lai viņiem izmaksātu nopelnītās algas, kā arī atlīdzības par sniegtajiem pakalpojumiem. Caur policiju, Darba inspekciju, tiesu. Ārvalstnieks uzņēmumu pārpirka no brīva prāta – ar visām tā saistībām, tātad arī pienākumu samaksāt parādus. Vismaz tā sapratuši darbinieki un paļāvušies uz to. Taču tagad jaunie īpašnieki par nu jau saviem parādiem negrib ne dzirdēt. Vai nu ir bagāti un skopi, vai arī tikai plātījušies ar savu bagātību – norēķināties nav spējīgi, bet atzīt to nevēlas. Runa ir par vairākiem simtiem tūkstošu latu, un vismaz 11 piemānītiem radio cilvēkiem. Protams, eksistē arī otra – paša nemaksātāja sacerēta – versija, proti, visi šie cienījamie cilvēki, lieliskie dīdžeji un žurnālisti apvienojušies noziedzīgā grupā, lai izspiestu no jaunā īpašnieka naudu sevišķi lielos apmēros, un šis noziegums tiek īstenots, piedaloties Radio 101 īpašniekam Edgaram Mencim. Viņš šajā lietā jau ir saukts uz policiju sniegt paskaidrojumus. «Acīmredzot, Ņikitenko cer, ka mums, kreditoriem, pietrūks pacietības un kādam arī naudas, lai tiesātos.» Iespēju, ka jaunais īpašnieks nav zinājis, ka pērk uzņēmumu ar parādu nastu, Edgars Mencis kategoriski noraida. Tāda vienkārši nepastāv: «Viņš gāja uz izsoli ar naudas žūksni vienā rokā un notariāli apstiprinātu kreditoru sarakstu otrā. Es pats personiski to iesniedzu kpmg (Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratoram KPMG Baltic).» Cits jautājums, vai viņš jau tobrīd neplānoja nolēkt no kreditoriem, un vai uz šo plānu administrators nepievēra acis, lai tikai neapdraudētu savus ienākumus.

Līdzi parāva Krājbanka

Te arī atklājas stāsta problēmas sakne – Latvijas Krājbankas bankrots parāva sev līdzi ļoti daudzus uzņēmumus, arī tos, kuru darbarīks bija Radio 101. Radio finansēšanai bija paņemts ilgtermiņa kredīts ar īstermiņa kredīta nosacījumiem un piebildi, ka, tiklīdz projekts nostāsies uz kājām, tas tiks pārfinansēts draudzīgāk. Tā vietā banka nomira, nauda vairs neienāca, palika tikai parāds. Evika Samoviča stāsta, ka prioritāte bija ētera nodrošināšana un elektrības rēķini, tāpēc darbinieki mēnešiem nesaņēma atalgojumu. Viņa ir juriste, īpašniece četru cilvēku mikrouzņēmumam Radio pirāti, kas tolaik veidoja Radio 101 programmu. Šobrīd uzņēmums atrodas maksātnespējas procesā. Radio īpašnieks sia TeleMedia Centrs nemaksāja pirātiem, bet pirāti attiecīgi nevarēja samaksāt saviem darbiniekiem. Maksātnespēju ierosināja viens no viņiem – dīdžejs Artis Volfs. Bet ir vēl daudzi citi, kam pienākas atalgojums par padarīto: darbinieki, raidījumu veidotāji, grāmatvedības uzņēmums, programmatūras nodrošinātāji. Bijušais īpašnieks un radio darbinieks Edgars Mencis atgādina: «Kreditoru saraksts ir dzīvs, elpo un gaida, kad ar viņiem norēķināsies!» Arī viņš pats ir iesniedzis prasību tiesā. Atlaišanai jānotiek korekti, bet tā nav noticis. Taču cīņa par taisnību visās instancēs notiek lēni. Arī Valsts darba inspekcijas lēmums, kas liek izmaksāt algas četriem darbiniekiem, nekavējoties ticis pārsūdzēts.

No aptiekām ēterā

Neraugoties uz visām šīm peripētijām, 101. frekvence ir dzirdama. Tajā tagad klausāms 1. Biznesa radio – maz mūzikas, daudz sarunu. Taču nav jābūt dižam speciālistam radio nozarē, lai konstatētu, ka projekta sākums ir grūts, jo trūkst atpazīstamu un spēcīgu ētera personību. No labākajiem Latvijas dīdžejiem jaunie īpašnieki tikuši vaļā. Pārejot uz biznesa ziņu radio formātu, bez tādiem varbūt arī varētu iztikt, taču tādā gadījumā vajadzīgi spēcīgi žurnālisti. Māris Žigats ir paklausījies, kā tad sokas pēctečiem, un secina: «Viņu darbā ir šausmīgi daudz brāķa. Pēc kvalitātes – nu tāds home video.» Bijušajiem padotajiem Vitālijs Ņikitenko lielījies ar aptieku ķēdi Tulā, bet ar radio vai mediju biznesu viņam saistības nav gan nekādas. Māris Žigats secina: «Viņš ir diletants. Bieži vien cilvēkiem, kas vienā sfērā nopelnījuši naudu, liekas, ka viņi visu māk. Šis ir tas gadījums.» Apliecinājums kadru trūkumam jaunajā projektā ir radio mājas lapā atrodamais darba sludinājums – cilvēki tiek meklēti desmit dažādās pozīcijās – gan radošie, gan administratīvie. Ņemot vērā aizgājušo darbinieku atsauksmes, maz ticams, ka te otrreiz izdosies novākt zvaigžņu komandu. Uzzināt jauno radio īpašnieku Vitālija un Oksanas Ņikitenko nodomus attiecībā uz vecajiem parādiem NRA.lv neizdevās. Tālruņus viņi neceļ arī pēc īsziņas saņemšanas. Savukārt sia Bizness radio valdes locekle Ērika Sadovska ar biroja darbinieces starpniecību darīja zināmu, ka par šo tematu runās tikai pēc tiesu darbu noslēgšanās, gan neprecizējot, par kādiem tieši darbiem ir runa. Tagad radio ar visu licenci pieder šim uzņēmumam.

Aiz muguras kaut Kremlis

Fakts, ka Uzņēmumu reģistrā saistībā ar šo radio notiek nosaukumu maiņas un dažādas citas manipulācijas, kreditoru algotos juristus un parādu piedzinējus dara bažīgus. Reorganizācija var nozīmēt parādu nodalīšanu citā juridiskā personā. Ir taču kaut kādi iemesli, kādēļ jaunais īpašnieks bijis ar mieru aptuveni dubulti pārmaksāt tā brīža reālo radio tirgus vērtību. Tādas ir Edgara Menča aplēses, un tās sevī ietver ne tikai nosolīto cenu (tā ir komercnoslēpums), bet arī vecās saistības. Protams, situācija radikāli mainās, ja saistības netiks pildītas. Tādā gadījumā Krievijas pilsonis samērā izdevīgi būs ticis pie frekvences, bet, kas patiesībā stāv aiz viņa muguras un naudas un ko viņš gribēs pateikt ēterā, to neviens nezina. Tā varētu būt kaut vai Kremļa partija Jeģinaja Rosija, bet Nacionālajai plašsaziņas līdzekļu padomei tāpat nebūtu juridisku tiesību iejaukties raidstacijas īpašnieka plānos. Padomes loceklis Dainis Mjartāns skaidro, ka pašlaik sūdzību par radio nav, formāts formāli tiekot ievērots. Viņš piekrīt, ka būtu lietderīgi noskaidrot uzņēmuma patiesos labuma guvējus, taču Latvijā šāda kārtība nav ieviesta. Ārzemēs gan – ir valstis, kur frekvence tiek piešķirta tikai tad, ja uzņēmums pieder pavalstniekiem, nevis kā šajā konkrētajā gadījumā – Krievijas pilsoņiem, kam atļauts piecus gadus uzturēties Latvijas teritorijā. Par jaunā īpašnieka konfliktu ar nu jau bijušajiem darbiniekiem Dainis Mjartāns tikai rausta plecus. Tā nav padomes kompetence. «Vai viņus apkrāpa tas, kurš bija, vai tas, kurš nopirka, jāskaidro tiesiskā ceļā.»

Un tā arī notiks. Vismaz dīdžejs Toms Grēviņš saka: «Nekas nav beidzies.».