autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Valsts kase: Nākamā gada valsts budžeta deficīts varētu būt mazāks nekā plānots

Nākamā gada valsts budžeta deficīts realitātē varētu būt mazāks nekā patlaban plānots, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” norādīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Viņš norādīja, ka budžeta deficīts plānots aptuveni 200 miljonu eiro apmērā, izmantojot pieticīgas ekonomiskās izaugsmes prognozes. Realitāte tas varētu būt mazāks, prognozēja Āboliņš.

“Reālā izpilde, pateicoties ekonomiskajai izaugsmei, varētu būt labāka,” pauda Valsts kases pārvaldnieks.

Jau vēstīts, ka neraugoties uz pārmetumiem, ka, veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība palielinājusi tēriņus, nedomājot par uzkrājuma veidošanu, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) ir skeptisks par lielāku budžeta uzkrājumu veidošanu.

Premjers uzsver, ka bezdeficīta budžeta veidošana nākamgad nozīmētu jostu savilkšanu. “Mūsu ārējais parāds ir viens no mazākajiem, pat neskatoties uz krīzi,” piebilda Kučinskis.

Intervijā Latvijas Radio premjers paziņoja, ka plānotais budžeta deficīts ir daudz mazāks nekā pieļaujamais – Latvijai esot iespējams 200 miljonu eiro budžeta deficīts, un tā esot summa, kuru nākamgad tiks pielikta klāt medicīnai – lielāko daļu naudas novirzīs ārstu un speciālistu algām.

Kā zināms, nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,97 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2017.gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi palielināsies par 684 miljoniem eiro, bet izdevumi pieaugs par 583 miljoniem eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 0,8 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Nākamā gada valsts budžeta prioritāte ir veselības nozare, kurai plānots piešķirt vislielāko finansējumu – vairāk nekā 200 miljonus eiro. Savukārt valsta drošībai un aizsardzībai 2018.gadā paredzēti papildus 126 miljoni, sasniedzot divus procentus no iekšzemes kopprodukta.

Budžeta projektā paredzēts finansējuma pieaugums arī valsts ceļu sakārtošanai un iekšējai drošībai – valsts austrumu robežas sakārtošanai -, tāpat arī rasta iespēja atrisināt jautājumu par sociālo aizsardzību radošo profesiju pārstāvjiem. Vidējā termiņā plānots arī tiesnešu atalgojuma palielinājums.

Foto: Saeimas kanceleja

Pievienot komentāru