autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Valsts tērēs vairākus miljonus latu ministriju komandējumiem

 nauda nk-2Starp publisko valsts iepirkumu konkursu uzvarētājiem atrodamas arī tūrisma firmas, kuras ieguvušas pat daudzu miljonu latu vērtus valsts pasūtījumus.

Tūrisma firmas apsolījušās nodrošināt ministriju darbinieku komandējumiem nepieciešamos pakalpojumus. Starp ministrijām līderes ir salīdzinoši nelielā Tieslietu ministrija, kura komandējumos grib tērēt desmit miljonus latu, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kura komandējumiem grib tērēt vairāk nekā divus miljonus latu.

Cilvēks ar pieredzi valsts pārvaldes augstākajos līmeņos, uzzinot, ka VARAM ir veikusi 1,8 miljonu latu iepirkumu, lai nodrošinātu komandējumus saviem darbiniekiem, ironiski vaicāja – vai tad šī ministrija grasās evakuēties? Savukārt, uzzinot, ka tādiem pašiem nolūkiem Tieslietu ministrija tērēs desmit miljonus latu, brīnījās – vai tad tiešām šī ministrija plāno pamest valsti ar visiem tās pārraudzībā esošajiem Latvijas cietumos ieslodzītajiem?

Izglītības un zinātnes ministrija 2012. gadā par komandējumu apkalpošanu noslēdza līgumu ar SIA Explain par 392 500 latiem. Kultūras ministrija šogad komandējumiem paredzējusi tērēt 200 000 latu, un šajā sakarā noslēgts līgums ar tūrisma firmu Latvia Tours. Ekonomikas ministrija noslēgusi 644 800 latu līgumu ar SIA Averoja.

Šī firma ieguvusi arī divus rekordiepirkumus. VARAM 2013. gada jūlijā ar SIA Averoja noslēdza līgumu par 1,8 miljoniem latu bez pievienotās vērtības nodokļa, kas nozīmē, ka kopējā šā iepirkuma summa ir 2 178 000 latu. VARAM preses sekretāre Kristīne Barševska NRA.lv paskaidroja, ka «par šiem līdzekļiem trīs gadu garumā vairāk nekā 250 VARAM resora darbiniekiem plānots rezervēt un iegādāties aviobiļetes, apmaksāt uzturēšanos viesnīcā, vīzu noformēšanu, ceļojumu apdrošināšanu un citus ar komandējumiem saistītus izdevumus saskaņā ar tehnisko specifikāciju».

To, ka iepirkums attiecas uz vairākiem gadiem, telefona sarunā apstiprināja arī Tieslietu ministrijas (TM) sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Vasiļeva, kura sacīja, ka desmit miljonu iepirkums attiecas uz četru gadu plānotajām vajadzībām. Taču tas joprojām ir vidēji 2,5 miljoni latu gadā, kas, salīdzinot ar citām ministrijām, ir milzīga summa. Gan VARAM, gan TM pārstāves kā papildu izdevumu veidotājus nosauca izdevumus, kas saistīsies ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015. gadā. Tieslietu ministrijas iepirkumā uzvarēja SIA Averoja un vēl četras firmas.

S. Vasiļeva informēja, ka desmit miljoni ir līgumā paredzētā maksimālā summa un tas nebūt nenozīmē, ka tā visa tiks iztērēta. Tomēr tāpat nav skaidrs, kāpēc gan ir bijis nepieciešams noslēgt līgumu par tik milzīgu summu, ja to visu nav paredzēts iztērēt un pārējo ministriju izdevumi šajā jomā ir pat četras reizes mazāki. Šādā veidā tūrisma firmām nodrošināts tirgus vairāku gadu garumā un firmu īpašniekiem – garantēti ienākumi. Piemēram, SIA Averoja vienīgā īpašniece ir 1969. gadā dzimusī Sanita Rugina, kurai pieder arī 70% kapitāla SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs.

Pēc budžeta apjoma vismazākā ir Ārlietu ministrija, kurai it kā visvairāk vajadzētu būt tieši komandējumu tēriņiem. Ārlietu ministrijas 2013. gada budžets ir 34 miljoni. Tieslietu ministrija piešķirto līdzekļu ziņā ir trešā nabadzīgākā ministrija, kurai valsts piešķirtie resursi ir 108 miljoni latu, tomēr tā neskopojas ar resursu tērēšanu komandējumiem. Salīdzinājumam – Izglītības un zinātnes ministrijas šāgada budžets ir 245 miljoni, Kultūras ministrijas – 91 miljons un Ekonomikas ministrijas – 122 milijoni, bet visas šīs ministrijas pēdējā laikā ir slēgušas mazāka apmēra līgumus par komandējumu iepirkumiem nekā Tieslietu ministrija.

Pievienot komentāru