autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

ABLV Bank vēršas ES Tiesā ar prasību pret Eiropas banku regulatoriem

“ABLV” banka un tās lielākie akcionāri iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības Tiesā, lūdzot izvērtēt Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 23.februārī pieņemtos lēmumus, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju.

Vienotais uzraudzības mehānisms ir Eiropas banku uzraudzības sistēma, kas ietver ECB un iesaistīto valstu uzraudzības iestādes.

“ABLV” Banka bankas paziņojumā medijiem uzsver, ka iesniegumi tiesai neaptur lēmumu par likvidāciju, taču prasības iesniegšana ir būtiska bankas, tās darbinieku un partneru reputācijai, kā arī iespējamo zaudējumu pieprasīšanai, ja tiesas lēmums bankai un tās akcionāriem būs labvēlīgs,.

“Ir virkne būtisku jautājumu, par kuriem tikai Eiropas tiesa var sniegt autoritatīvu viedokli. Tiesas viedoklis par šiem jautājumiem būs noderīgs visiem iesaistītajiem, neapšaubāmi to novērtēs arī Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde,” teikts paziņojumā.

“ABLV” norāda, ka šajā lietā ir neatbildēts jautājums, vai VNV un ECB drīkstēja lemt, ka bankai jātiek likvidētai saskaņā ar tās nacionālo likumdošanu.

Vēl viens jautājums ir, vai ECB un VNV sniedza pamatotu vērtējumu par bankas finanšu situāciju. Arī ECB un VNV pašas nav kritizējušas ne ABLV kapitalizāciju, ne tās augsto ienesīgumu. Tās tikai izdarīja pieņēmumu par iespējamām likviditātes problēmām paredzamā nākotnē. Attiecībā uz ABLV Luksemburgas meitas banku Luksemburgas komerctiesa to nosauca par “tīru spekulāciju” bez faktiska pamatojuma, norādīts bankas paziņojumā.

ABLV iesniegumā tiesai uzsvērts: “ABLV un tās Luksemburgas meitas banka nedz bija zaudējušas likviditāti, nedz tām draudēja likviditātes zaudēšana paredzamā nākotnē. ABLV un tās Luksemburgas meitas bankas finanšu stāvoklis bija ārkārtīgi stabils gan kapitalizācijas un ienesīguma, gan, jo īpaši, likviditātes ziņā. ABLV tikai saskārās ar īslaicīgiem kavējumiem piekļuvē daļai no saviem likvīdajiem aktīviem, ko izraisīja Eiropas regulatora nespēja nodrošināt skaidrību par savu pozīciju pēc ASV Finanšu ministrijas institūcijas FinCEN publicētā priekšlikuma.”

“Viena no problēmām šajā kontekstā bija ECB nepietiekama un tūlītēja reakcija laikā, kad Latvijas Bankas prezidents, kas ir arī ECB Padomes loceklis, paziņoja, ka nevienam (pat ne Latvijas Bankai) pēc FinCEN priekšlikuma publicēšanas nav atļauts veikt darījumus ar “ABLV”. Neviens neapšauba, ka šis ECB Padomes locekļa apgalvojums bija klaji nepatiess. Un tomēr ECB uz šo Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa rupji maldinošo izteikumu nereaģēja pietiekami un savlaicīgi. ECB neatbilstošā un nepietiekamā reakcija bija viens no iemesliem, kāpēc tika kavēti “ABLV” veiktie darījumi,” norādīts paziņojumā medijiem.

“Eiropas institūcijas nebija gatavas īpašajai situācijai, kas radās FinCEN publicētā priekšlikuma dēļ. Tas ietvēra arī pārpratumus par tiesisko pozīciju, tāpēc labākais un būtībā vienīgais veids kā iegūt skaidrību par to, ir Eiropas tiesas izvērtējums,” norāda “ABLV” pārstāvji.

Advokāti no “DLA Piper” Vācijas biroja “ABLV” bankas un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesnieguši četrus pieteikumus – divus pret Eiropas Centrālo banku un divus pret Vienoto Noregulējuma valdi, kas ir Eiropas Savienības institūcija, kas šādās situācijās lemj par iespējamo noregulējumu attiecībā uz kredītiestādēm.

Foto: Pixabay

Pievienot komentāru